2008. gada 13. aprīlī, nesagaidot savu astoņdesmito dzimšanas dienu, mūžībā aizgājis filozofijas habilitētais doktors, ilggadējs Latvijas Universitātes mācībspēks, profesors, nozīmīgākais XX gadsimta otrās puses ētikas tradīcijas veidotājs Latvijā.

"Dzimis Līvānu pagastā, dzīve ritēja tuvu dabai. Būdams vispusīgi apdāvināts, viņš seko izglītības aicinājumam. Mācās Latvijas Valsts teātra institūtā, tad Latvijas Valsts pedagoģiskā institūta Vēstures fakultātē un aspirantūrā Ļeņingradas universitātes Filozofijas fakultātes Ētikas un estētikas katedrā, kur 1967.gadā iegūst doktora grādu.

Kopš A.Milts strādā Latvijas Universitātē, ētika iegūst patiesi cilvēcisku seju un ietekmē daudzu studentu pasaules izjūtu. Jau padomju laikā sarakstītajās grāmatās Harmoniskais un disharmoniskais personībā (1979), Esejas par morāli (1985) Augusts Milts saistoši parāda ētiskās domas vēsturi Eiropā apvienotu ar humānu prasību cilvēkam kopt savu personību, tādējādi nostājoties intelektuālā opozīcijā.Sarakstījis nodaļu mācību līdzeklī Ētika (1995), lekciju krājumu Kas ir ētika (1999), Personības un sabiedrības ētika (2000), Saskarsmes ētika (2004), daudzus zinātniskus, populāri zinātniskus rakstus. Nupat sagatavots Augusta Milta 80. dzimšanas dienai veltīts rakstu krājums Augusts Milts: patība un ētika.

Viņš ir viens no retajiem mācībspēkiem, kurš, kopjot ētikas lauku Latvijā, pats praktizē dzīves mākslu. Otrs lauks, kurā nepieciešama ētika un humānisms, ir mutvārdu vēsture, dzīvesstāstu uzklausīšanas māka.

Ar savu cilvēcisko un profesionālo pieredzi viņš kļūst par Latvijas Kultūras fonda Cilvēkarhīva padomes vadītāju. Augusts Milts vada Nacionālās mutvārdu vēstures projektu Filozofijas un socioloģijas institūtā. Viņš veido pētniecisko pieeju, kurā galvenā loma ir pētnieka taktam — pietātei pret cilvēku. Visaugstāk viņš vērtē dzīves vienkāršību un skaidrību, patiesā priekā pavadot stundas sarunās ar vienkāršiem ļaudīm. Kā dzīves filozofs viņš saskata paradoksus, raksta un publicē prātulas, esejas, aforismus.

Mutvārdu vēsturei veltītajās publikācijās viņš pievērš uzmanību aizvien jaunām niansēm. Viņš runā par klusumu, par pauzi, kas var būt vēl daudz izteiksmīgāka par vārdiem. Augusts Milts tagad apklusis, atstājot šajā klusumā lielas satura bagātības."