Filozofijas nodaļas sākotne: personās un materiālos
Kopš klasisko universitāšu izveidošanās viduslaiku Rietumeiropā, filozofija ir neatņemama un būtiska vispārējās izglītības sastāvdaļa, kas gadsimtu gaitā bijusi cieši saistīta ar humanitāro, sociālo un dabaszinātņu attīstību, kultūras un sociāli politiskās dzīves analīzi. Latvijas Universitātē filozofijas studijām bijusi būtiska loma kopš LU dibināšanas. Latvijas Augstskolas organizācijas komisijas (vēlāk - Augstskolas Satversmes komisijas) priekšsēdētājs bija filozofs Pauls Dāle. Viņš sevi uzskatîja par Tērbatas Universitātes profesora Jēkaba Oša (1860-1920) - pirmā latviešu profesionālā filozofa, kura mūžs bija saistīts ar akadēmisko darbību, - skolnieku. Par tādu sevi uzskatîja arî vēlākais Latvijas Universitātes profesors P. Jurevičs. Jēnas Universitātē filozofijas doktora grādu 1893.g. ieguvušajam Pēterim Zālītem savukārt pienākas Kanta filosofijas popularizētāja gods. Teodors Celms par filozofijas pasniedzēju kļuva 1927.gadâ. Teodors Celms bijis arī Filozofijas un filoloģijas fakultātes dekāns.
1966--
Dibinātāji un pasniedzēji
Valentīns ŠTEINBERGS (1915-2011), LU rektors no 1962. līdz 1970. gadam, Vēstures institūta direktors (), Vēstures un filozofijas institūta direktors ().
Pēteris LAIZĀNS (1930-2005)
Jubilejas reizē Latviešu biedrības nama Zelta zālē Pēteri Laizānu sveic Vilnis Zariņš un Kārlis Počs. Pēterim Laizānam blakus sēž Dzidra Laizāne.
Kopā ar Pēteri un Dzidru Nikandrs Gills, Ella Buceniece, Maija Kūle u.c.
Skaidrīte Lasmane, Valdis Turins, Māra Rubene u.c.
Priekšplānā Pēteris Laķis, blakus Oksana Vilnīte, priekšējā rindā Žanete Narkeviča, Edgars Narkevičs.
Pēteri Laizānu sveic Filozofijas studiju programmu ilggadīga metodiķe un "labais gariņš" Inese Miška.
2002. gada Pēterdienā "Tumšupītē".
Oksana VILNĪTE
 2002. Gada Pēteros ciemos pie Pētera Laizāna. Oksana Timofejevna Vilnīte kopā ar Juri Rozenvaldu.
Šķiet, šī paša gada Pēteros Oksana Vilnīte kopā ar Žaneti Narkeviču.
"Ir cilvēki, kuru klātbūtne piešķir katedrai, nodaļai un fakultātei kādu īpašu iezīmi, noskaņu, atmosfēru. Man šķiet, ka tāds cilvēks ir arī docente Oksana Vilnīte, kuras darba mūžs nesaraujami saistās ar Universitāti un filozofijas nodaļu. Viņas profesionalitāti atzinīgi ir vērtējušas divas filozofijas nodaļas beidzēju paaudzes.
Nebūdams viņas tiešo skolnieku un darba turpinātāju vidū, gribu minēt , ar ko man saistās docentes Vilnītes vārds un tēls. Pirmkārt, viņa ir bijusi un ir gara aristokrāte. Jau mūsu studiju gados viņa šķita kā garīguma iemiesojums, kuram ikdienas materialitāte ir sava veida apgrūtinājums. Gadi šo priekšstatu nav mainījuši. Otrkārt, viņas ārējā veidolā ir vieglums un jaunīgums. Tā tas bija agrāk un ir arī tagad. Treškārt, viņa ļoti jauki smaida un aizrautīgi smejas, kā arī prot pasmieties pati par sevi, kas nebūt nepiemīt daudziem cilvēkiem. Vienā vārdā es teiktu -- docente Oksana Vilnīte ir smalks cilvēks. Viņa ir smalka."
Vēstures un filozofijas fakultātes dekāns Kaspars Kalnciems
Augusts MILTS (1928-2008)
Jeļena CELMA
Svinam Jeļenas Celmas dzīves un darba jubileju.
Kopā ar Filozofijas atbalsta Fonda valdi un kolēģi Skaidrīti Lasmani
Jubilāri sveic katedras kolēģi Māra Rubene, Andris Rubenis, Skaidrīte Lasmane, Solveiga Koņkova-Krūmiņa, Artis Svece, Ieva Kolmane, Augusts Milts ar sievu Sarmu Kļaviņu.
2002. gadā ciemos pie Pētera Laizāna.
Audzēkņi un turpinātāji
Kaspars KALNCIEMS (..-2001)
Rihards KŪLIS
2002. Gads Pēterdiena
Edgars NARKEVIČS
2002. GADS
|
|
